Aug. 17th, 2010 @ 03:31 pm (no subject)
Es esmu vai nu totāla muļķe vai nu absolūtākā optimiste, ja pēc visiem tiem galīgi šķērsajiem, šķērmajiem, briesmīgajiem un vēl briesmīgākajiem attiecību veidošanas mēģinājumiem tomēr vēl esmu piecēlusies, sapurinājusies un mēģinājusi vēlreiz. Bet varbūt arī man šoreiz pietiek.
About this Entry
Leave a comment
Permanent Link

Add to Memories
Tell A Friend
[User Picture Icon]
From:[info]az
Date: August 17th, 2010 - 08:03 pm
(Permanent Link)
nepietiek
pat ja tu neļausi, lai tev sāp citi, tev sāpēs. nav tā, ka kopā ar attiecībām beidzas sāpes. es īsti nezinu, kā sāpes strādā, bet viņas īsti nevar uzvarēt.
[User Picture Icon]
From:[info]az
Date: August 17th, 2010 - 08:03 pm
(Permanent Link)
man šovasar māca, ka jāļauj, lai citi sāp. ka tas ir veselīgi. es nezinu, protams, bet nu.
From:[info]remii
Date: August 17th, 2010 - 10:47 pm
(Permanent Link)
Kā tas ir - lai citi sāp?
[User Picture Icon]
From:[info]az
Date: August 18th, 2010 - 05:12 pm
(Permanent Link)
tā kā pielaist sev klāt. tas parasti ir gana sāpīgi. jo jātiek galā ar nākotnes vīziju, ka viņi visi kādreiz aizies. ja tiek galā ar šo vīziju, tad vēl jau ir arī citas sāpes. piemēram, ka daži neparko neiet prom ;]