ar katru dienu manā mazajā pasaulītē notiek kaut kas jauns - labs. ļoti.
pat nesaktoties uz to, ka biju uzlikusi modinātāju uz 8:30, kad man jau sākas pirmā lekcija, pamodos 8:06 no īsziņas "njagum, veiksmīgu tev dienu". kad paskatījos pulkstenī un sapratu, ka man pēc 10min jāiet ārā no mājas, lai paspētu, biju gatava spert debesis gaisā un gandrīz aizsūtīju, ka nekas labs ar šodienu jau vairs nevar sanākt, es nez kādēļ apturēju sevi ar domu, ka vismaz citiem es varētu nebojāt dienu. visu paspēju, izdarīju un tgd saprotu, ka tā bija maza cerība, ka pat visnejēdzīgākais dienas iesākums var kļūt par visgaišāko skaistumu. nokārtoju ķīmiju. satiku L. apraudājos laimes asaras, ieraugot un izdzirdot JVĢ kori pie čakstes pieminekļa. skaistums. un tagad seko kulminācija - biju pirmajā dziedāšanas nodarbībā. esmu tādā sajūsmā, ka pēc tam visiem pēc kaŗtas zvanīju un pārlaimīga stāstīju kkādus diafragmatiskus jēdzienus sakarā ar to,kā man gājis. un ziniet ārā lija lietus baigi, kamēr es uz sava vēl vārdā nenosaukstā ričuka minos mājās..
I mean, tagad, kad sapratu, ka varu ietekmēt dienas gaitu, gribu to iemācīties darīt arī apzināti un pats galvenais - iemācīt to saviem Svarīgajiem, kuriem tas pašlaik tiešām būtu nepieciešams.
un vispār, es varētu mazos nieka sīkumiņso izstāstīt visu, ko šodien esmu darījsi, bet man gribās palikt pie saviem šodienas filozofiskajiem atklājumiem.
man uz nākamo nodarbību jāsamācās Black velvet un Apvij rokas. jau tagad sāku, klausos un pilnā skaļumā, bet nu jau vairs ne tā vienkārši, bet, mēģinot pareizi turēt kaklu un vēderu vaļā un ieklusinot nod eguna nākošo skaņu, dziedu līdzi un mācos vārdus. vispār diezgan sarežģītas dziesmas priekš paša sākuma, ziniet. un es arī viņam - savam skolotājam, turpmāk sauktam par E, izstāstīju, kādā sajūsmā biju pēc pirmā sava nejaušā koncerta un viņš tikai nosmējās, sakot, ka būs vēl :)
happy happy.
gaidīšu savu pavēlnieku, gaidīšu savu sodu. kārtošu dzīvokli un domāšu par rītdienas ķecerīgo plānu uztaisīt R pusdienas.