Fri, Mar. 16th, 2007, 11:06 pm
bij

Viens dzīvības stariņš, jauna ārpasaules informācija paciemojās ar ļoti lielu pozitīva noskaņojuma devu, bučoju un mīļoju, protams. (: maf.

Jāuzkrāj spēki rītdienas darbam, lai Antoņina D. kvarteta (op.87) izpildījumas būtu nevainojams.Tāds vismaz ir mērķis.

Izrādās, ka man pārmet to, ka esmu slima un, redz, nevaru atvilkties uz mēģinājumu. Tas taču IR pasaules gals tomēr, beigu galā, vane? Un tādēļ IR jādusmojas uz visu pasauli, kurai, savukārt, pienācis tas pats slavenais gals.
Jaukais, mīļais, bērnišķīgais, brīnišķīgais tizlenītis. *mCa*~*~McA**~!@#

Un bez četrdesmit piecām minūtēm parīt es ieelpošu pavasari pa īstam.

Sat, Mar. 17th, 2007, 12:15 pm
[info]sunearring

nepārmet,tik īsti nesaprot.pašam savādāk-tātad visiem tā kā viņam.tik uz viņu vērts nav dusmot

Sun, Mar. 18th, 2007, 11:04 pm
[info]nukasira

es nedusmo uz viņu, es pati besī ārā :D