[#]

« previous entry | next entry »
Maijs. 9., 2007 | 10:06 pm

šo tā saucamo svētku priekšvakari vienmēr ir baisi
30. aprīlis; slīps lietus, nekas nedarbojas, pilsēta tukša, un varētu ko derīgu izdarīt, tikai nekas jau aizlaikus nestrādā, tauta gatavojas atspirgt kapitālistiskajai jauncelsmei; zilpelēks pamirums

3. maijs; plkst 15:00, centrs; saulains smogs, indīgu spēkratu parāde pie katra nelaimīgā krustojuma, divi jaunieši Vērmanes dārzā, zem sola kāda Merkura vai citu ziepju zāļu āda, meitene burtiski iebāzusi galvu ar kapuci pāri miskastē, gaida, lai varētu ievemt tur sirdi, viņas Pjero baltā no nēģeru gangsteru repa modes lapām lienētā sintētiskā tērpā pretējā sola galā, aizgriezies nost, tikai vieglītēm apindējies, kaut kā, vismaz ar ķermeņa stāvokli cenšas parādīt, ka Malvīne miskastē - tas nav viņa bizness, labi, ko tur, viņš vājš.


8. maijs; 1 no pilsētas trakiņajiem, Laurītis, Kikonem par viņu ir dzejolis, man - fotoreportāžas, viņš man salauza sirdi pirms gadiem 4, dzīvodams ziemu ceļmalā starp pieturām Stirnu iela un Mēbeļu nams: lietū pastiepis roku lūdza kaut ko troljebusa vadītājam pie Minskas. pus dienu raudāja Dievs tēvs.

Link | ir doma | Add to Memories


Comments {0}