|
Augusts 6., 2008
15:43 kādu laiku apņēmīgi cīnījos ar savu niķi visas piezīmes uzšņāpt uz sīkām lapiņām un salīmēt/saspraust/samētāt sev apkārt. tā es ar laiku ieaugu mazo piezīmju kaudzē, kur tām nevar redzēt ne galu, ne malu, kur nu vēl atrast konkrētajā brīdī vajadzīgo. nopirklu kladi. visu cītīgi ķēpāju iekšā. lapu pēc lapas. domu pēc domas. ideju pēc idejas. ērti. bet ko es šodien piefiksēju? ka es atkal neredzu ne malu, ne galu visām savām mazajām piezīmēm uz daudzajiem krāsainajiem papīra gabaliem. es atkal esmu aprakusies, ierakusies. man apkārt ir lapiņu bardaks. tas ir briesmīgs niķis, no kura nevaru tikt vaļā.
|
Comments:
| From: | tvarj |
Date: | 6. Augusts 2008 - 16:19 |
---|
| | | (Link) |
|
tev vajag noalgot kaadu kas tev sit pa pirkstiem katru reizi, kad tu grasies rakstiit kaarteejo pieziimi uz lapinjas ;)
man bail, ka es ātri vien viņu pāraudzinātu par kādu, kas man padod lapiņas.
| From: | tvarj |
Date: | 6. Augusts 2008 - 16:21 |
---|
| | | (Link) |
|
:DDD nu nu. neticu ka esi tik traka dzelzs leedija :)
par dzelzs lēdiju neko nezinu, bet traka viennozīmīgi neesmu. :P |
|
|
Sviesta Ciba |