|
Jūnijs 7., 2011
00:17 šovakar ilgi nevarēju saprast, vai pārtraukt dzert, vai turpināt nedzert. tad piezvanīja efendi un uzaicināja iedzert :)to arī godīgi izdarījām. tagad nāku mājās, somā man zelta klucītis, pieskaņots cigarešu etvijai (perfekti, paldies jums, mīļie!!!). pie mājas krustojumā pretī iznirst trīs krievu tautības džeki, es jau sabijos, domās sameklēju somā nagu vīlīti un manikīra šķērītes, tad viens no viņiem, ar visgaišākajiem matiem, pienāk pie manis un pieklājīgi, pavisam saprotamā latviešu valodā (ar akcentu gan) saka: labvakar, tu esi ļoti skaista meitene, vai iedosi savu numuriņu? Liepāja ir pārsteigumu pilna un šobrīd es nevaru iedomāties nevienu pietiekami pamatotu iemeslu, lai dzīvotu kur citur. jau kādu desmito rītu pēc kārtas pamostos un jūtos diezgan labi, tāds drusku šoka stāvoklis, kā tas var būt, ka es jūtos labi. bet apkārt notiek tik daudz jauki, mīļi un burvīgi notikumi, ka nav ne mazākā iemesla meklēt negatīvo, lai atkal sevi nomocītu ar ko lieku. tā ir Liepājas vasara.
|
Comments:
Es arī gribētu Liepāju priekš sevis izjust, kā miļu un jauku pilsētu, kā mājas, bet man te viss ir sapostīts un sadedzis, jūtu, ka izmisīgi vajag tikt projām. Bet, protams, ir kāda nianse, kuru šajā pilsētā mīlu.
projām tikt ļoti palīdz, man tā ir bijis katru vasaru, līdz šim. bet vienmēr, kā aizbraucu, tā ļoti gribas atpakaļ. nezinu, iespējams, ka tas saistīts ar gadiem, vecumu vai ko, bet beidzot esmu atradusi sev tādu kā bāzes vietu. visur citur ir labi, bet te ir manas mājās un viss, kas saistīts ar manu dzīvi. novēlu arī Tev tādu vietu atrast, kur ir tik labi, ka gribas šo vietu saukt par mājām.
Man ir tāda vieta, kurā es jūtos kā mājās, bet tās īsti nav mājas, es tur bieži ciemojos. Un man visas braukšanas atpakaļ uz Liepāju beidzas ar iekšēju cerību, ka autobuss varbūt nobrauks no ceļa, un te nevajadzēs atgriezties, kau at arī, protams, apzinos, ka tas ir muļķīgi un bērnišķīgi. Jā, un paldies. Es arī ļoti ceru atrast pati savas mājas.
jeeij liepāja :) man vakar sākās arī pilsētas vasara. tas ir tad, kad vispār vairs vakaros nevar aiziet gulēt nemaz. |
|