daragaja olgačka, neko nepadarīsi, Lāčplēsene cīnoties ar melno bruņinieku (melnā marmora ēka, pretī Tērbatas centram) piedzvojis ne to vien un pretendē pat uz elizejas lauku statusu... ikdienas gejuku pastaigas ozīrisa viezienā, teijātra bāra publīkas pārielas turp-atpakaļ kūleņošanu no bāra uz teijāteri, diedelniek tantīšu- spīdolu uzbrukumu božņicas vai bankomāta tuvumā, sekšopa jebšu kurpnieku kantora aslēgupievīlēšanas nagu gēlus... un tā līdz bezgalībai... pareizi vēl rudenī atvērās tāds kā peņubārs( tādi kā kaktusi) pretī bērnudārzam pirms akas ielas... vārdus rakstot parīze būs kļuvusi par mazo Rīgu...