Es, prātīgs cilvēks būdams, nolēmu, ka jāatsāk gulēt vismaz pa 8 stundām diennaktī, bet tas beidzās ar to, ka ap 3iem pamodos no sāpīga krampja labajā kājā un ap 4iem no tikpat sāpīga krampja kreisajā kājā. Kad nu pienāca īstā celšanās stunda, es kā stirnu bērns grīļodamās pa dzīvokli pārvietojos. Amizanti, amizanti.

Bet nu - mans lieliskais trenneris jau nebūtu lielisks, ja ar pāris vingrinājumiem neatgrieztu manī vairāk vai mazāk normālu pārvietošanās spēju.