pagājušā gada novembrī, palikdama viena ar nesamaksājamu dzīvokļa rēķinu, izmisīgi meklēju kādu, kas būtu ar mieru nākt pie manis.
pirmais e-pastu atrakstīja puisis - jurists (kā vēlāk izrādījās glups puisis - jurists).
nosūtīju viņam neveikli uzzīmētu dzīvokļa plānu, minot neskaitāmos tās vietas labumus, tajā starpā sevi kā lielisku cilvēku (mana kļūda).
loģiski, ka es gribēju noskaidrot, kas un kā ar viņu puisi - juristu.
loģiski, ka viņš gribēja noskaidrot, kas un kā ar mani meiteni - potenciālo.
uzrakstīju kaut ko nedaudz pieklājības pēc.
viņam acīmredzot nepietika - kāda es esot.
saku - ne tāda, kas visiem patīk.
viņš - nu, kāda?
prasu - kas tevi interesē vairāk - dzīvoklis vai es pati.
viņš - atsūti bildi.
es - nē.
viņš vairs neko.