ne tikai tā. -

beidzot atkal iebāzu savu degunu šeit.
tā kā neizlasīto frendu ierakstu sakrājies tik daudz, tad galveno uzmanību pievērsu tuvākajiem. :)
beidzot esmu atskrējusi [mikriņā] līdz Dobelei. patīkamas, siltas sajūtas pārņem. Jo sevišķi, iedomājoties, ka Ziemassvētkos mna būs atvēlēts nedaudz vairāk kā viens vakars savā istabā. [Par dāvanām domājot gan baisi sametas].
Dāvāt prieks manī nav miris, bet laika trūkums un naudas trūkums [kā vienmēr nauda...] gan aug!!
šodien ar mani un omu runāja viena tantiņa, kas tikko bija cietusi autoavārijā TIEŠI pie autoostas. Satiksmes mikriņš bija nežēlīgā
atrumā nesies un, kad priekšā izbrauca vieglais, tik staruji bremzējis, ka visi pasažieri lidojuši uz priekšu. Asiņojošas galvas, rokas utt. tantus bija VIENīGAIS vesels palikušais radījums. A šoferītim nospļauties par to visu. Pasažieri visi uz slimnīcu, tantuks ar asarām acīs zvanīja savai māsai, lai pateiktu, ka viss kārtībā... Un vēl paspēja mums visu pastāstīt...
Njā. tā ka jāuzmanās.
Un 5dien bija viens jauks vakars. Jā, jā. Franči ir kūl.
un 6dienas vakars, nakts, 7diena... kaut kas.. nu jā. ievelku elpu. patika.