Pāris naivu skaņu salikumu, izmantojot klavieru 3o oktāvu.
Es to saucu par skaistumu.
Gan jau ka viss ir labi.

"Come on fallen star I refuse to let you die"
Es gribētu, lai man tā Kāds pasaka.
Acīs.
Jā Tu. Tu, kurš mani par zvaigzni padarīji.
Un Tu, kurš mani nespēja noturēt. Vai arī kura aicinājumu dzirdot, es aizspiedu abām rokām ausis un kliedzu.
Ha, nesaki, ka es māku lasīt. Tevi es nemāku lasīt. Tūkstoš lappušu Tevis, tizlas krāsas marķiera pasvītrojumi viscaur Tev, atzīmējot labāko, iespaidīgāko, skaistāko.
Un estētiskais ieguvums-nulle. Emocijas tomēr ir pārejoša lieta. Nulle.
Un tomēr vārdu salikumam fallen star vienmēr, manuprāt, līdzi nāk kāda īpaša aura.
Rūgt...Bļin, ko es esmu uzkārusies uz tā vārda!?
Pierādi man, ka Tevī tas ir un es būšu ar Tevi, pie Tevis, kā nu tam būtu jābūt.

Pagaidām manis nav.
Varbūt rīt būs.