| |
[Dec. 21st, 2013|04:53 pm] |
"Uz farizeju jautājumu, kad nākšot Dieva valstība, Viņš tiem atbildēja: "Dieva valstība nenāk ārīgi redzamā veidā. Nevarēs arī sacīt: redzi, še viņa ir vai tur, - jo, redziet, Dieva valstība ir jūsu vidū." Bet mācekļiem Viņš sacīja: "Nāks dienas, kad jūs ilgosities redzēt kaut vienu Cilvēka Dēla dienu, bet neredzēsit. Un, kad jums kāds sacīs: redzi, še, redzi, tur, - neejiet un neskrieniet tam pakaļ. Jo, kā zibens zibeņodams spīd no vienas debess puses līdz otrai, tāds būs Cilvēka Dēls Savā dienā. Bet papriekš Viņam daudz jācieš un jātop šās cilts atmestam. Un, kā tas bija Noas dienās, tā arī būs Cilvēka Dēla dienās: ēda, dzēra un precējās, līdz kamēr Noa iegāja šķirstā un plūdi nāca un visus iznīcināja. Kā tas bija Lata dienās: ēda, dzēra, pirka, pārdeva, dēstīja un būvēja; bet tai dienā, kad Lats izgāja no Sodomas, uguns un sērs lija no debesīm un visus iznīcināja. Tāpat būs tai dienā, kad parādīsies Cilvēka Dēls. Ja kāds tai dienā atrodas uz jumta, bet viņa lietas ir istabā, tas lai nekāpj zemē tās paņemt; un, ja kāds atrodas laukā, tas lai negriežas atpakaļ. Pieminiet Lata sievu! Kas savu dzīvību centīsies paturēt, tas to zaudēs, bet, kas to zaudēs, tas to paturēs. Es jums saku: viņā naktī divi gulēs vienā gultā: vienu pieņems un otru atstās. Divas kopā mals: vienu pieņems un otru atstās. Divi būs laukā: viens taps pieņemts un otrs atstāts." Tad mācekļi To pārtrauca, jautādami: "Kur, Kungs?" Bet Viņš tiem sacīja: "Kur maita, tur salasās ērgļi.""
(Luukas evangjeelijs 17.20-37) |
|
|
