Juglas iela, ceļš neredzīgo virzienā. maza vientuļa meitene ar skrituļslidām nometusies knūpus uz asfalta un izmisīgi zīmē rūtiņas: šņirk šņirk šņirk; horizontāli/vertikāli/horizontāli/vertikāli

pa daudzstāvu mājas logu izliecas resna veca tante ar nokārušos miesu baltā bezroku apakškreklā. ar manāmu ļaunumu balsī.

"Tu pēc tam nomazgāsi, ja? TU tā būsi, kas pēc tam nomazgās, ja?"

bērns ar nesaprotamu sejas izteiksmi pagriež tantei pakausi un skatās apkārt. nomet krītiņu un aizslido projām.

un es nodomāju: tie vecie cilv. neko nesaprot, kad lamā vientuļus bērnus.

(Reply to this) (Thread)

mja. neieredzu taadas vecenes.. cilveeki ar iisu atminju, kas neatceras, ka pashi bijushi beerni. taadeejaadi grauj pasaules.

(Reply to this) (Parent)