|
Aprīlis 6., 2004
| 15:24 - Bakalaura darbs Vakar bija doma baigi kaut ko sadruikaat, un šodien aizvest darba vadītājai nostilot, ka lūk, es (ja star, ja superstar) esmu veikusi neiedomājamo - sarakstījusi aksiomu darbu, kur vairs ne ko pielikt, ne atņemt. Bet sanāca tā, ka ciemiņi, vīns, maizītes, nu vispār tā, ka pusdesmitos, kad viņš aizgāja, man prātā bija tikai viena doma - gulta un miegs līdz pusseptiņiem, kad vajadzēja iet vingrot. Loģiski, ka šodien darbā pēc sapulces man vairs nebija laika kaut ko papildināt pie vakardienas ar asinīm uzdrukātajām piecām lapām, par kurām man joprojām nav nekādas pārliecības, ka tās nelidos gaismas ātrumā misenē. Saņēmos visu savu drosmi, jo, vai tad viegli būt sievietei, nosolījos liekties zemāk par zāli un apjukumā raudāt, devos uz šulli. Nu i aizdevos, pasniedzējai šodien NAV konsultāciju...
Tagad esmu turpat, kur vakar. Atkal jāmēģina kaut ko uzķīlēt, bez jebkāda ticamības momenta (proti, iespējams, ka misenē lidos nevis 5 lpp, bet 10).
Eh, kam mūsdienās viegli... Garastāvoklis:: creative Mūzika: rimi rekl
|
Comments:
| From: | zajac |
Date: | 6. Aprīlis 2004 - 22:39 |
---|
| | | (Link) |
|
pievienojies fantasy rakstnieku pulkam, tur pēc ticamības momenta nav pilnīgi nekādas vajadzības
| From: | nastja |
Date: | 7. Aprīlis 2004 - 00:23 |
---|
| | Fantasy | (Link) |
|
mjaa, bet komisija kaadaa skaistaa maija dienaa prasiis ticamiibu :(( |
|
|
Sviesta Ciba |