> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Oktobris 13., 2010

09:56 tā nu sapņot es protu... šonakt bija veseli divi sapņi. vienā naktī man parasti nav vairāk par vienu. tas viens sapnis bij' tāds, kurā darbojās man dažādi pazīstami čeloveki un visai dīvainā salikumā es jums teikšu. tad nu tajā sapnī es biju pie toadbeauty mājās kaut kur kaut kādos Beļģijas kalnos. vēl tur bija mani darbkolēģi HR un HJ, kā arī visu mīļotais VSp. gājām mēs visi lejā pagrabā, no kura tieši bez jebkādām pārejām sākās baisi milzīga alu sistēma. mēs ar krupjskaistuli cītīgi pārspriedām par Trichia lubomirski un Trichia hispida čaulu līdzību un to, ka šais alās viņai ir izdevies atrast to, ko mēs abi domājam, ka ir lubomirski. un viens no mērķiem alu izstaigāšanai ir sameklēt kādu dzīvu, lai varētu dzimumorgānus apskatīties. bet nu arī dzimumorgāni šamiem ir dikti līdzīgi. mēs tur bariņā atradām vēl vienu čaulu. vienojāmies, ka sauksim to par Trichia cf. lubomirski. tad tika atrasts kaut kāds Oxychilus un sākts vākt visu pēc kārtas. kastīte tika pielasīta pilna ar dažādizmēru sliekām. krupju skaistule kaut kur alu labirintos aizgāja, tad mani darbkolēģi arī noklīda un uz brīdi es ar VSp. paliku divatā. bet tad es viņu atstāju, jo izdomāju, ka jāapskatās, kur ir krupjskaistule. otramējā sapnī ese biju ieguvis panteras grāciju un veiklību. lēkāju pa savu bērnības dzīvokli no lampas uz skapjaugšu, no turienes uz bufeti, tad sekretēru un tā tālāk. apkārt lidinājās mazu flēdermausīšu mākoņi... romaņķika... bet ne jau tie mazie sikspārnīši bija lēkāšanas iemesls: es biju kaut kur sadabūjis vecus cilvēka kaulus apstrādājis ar līmi, lai tie nedruptu kopā un salicis to puzli kopā par skeletu. bet tamējais skelets savukārt izdomāja, ka jamais nebūs vis nekāds vannasistabas dekoratīvais elements, bet gan ņems un dzīvos nost ij mani ķers. nezinu kāpēc šamais gribēja mani noķert. es viņam neatdevos. nogalināt šamo arī nevarēja. nav jau tir, kur iebakstīt; tak caurs kā siets. bet ja ar mietu tā pastiprāk iegāza, tad sabira kaulu čupiņā un pats pužļojās kopā, da ij dažreiz sapužļojās tā, ka nemaz pēc cilvēka neizskatījās. vienā reizē šams salikās tādā veidā, ka izskatījās pēc liela krabja un pārvietojās kustinot tikai un vienīgi pirkstu falangas. vēl šitam skeletam (neskatotoes uz pilnīgo apspalvojuma iztrūkumu) bija tāda fīča, ka vicinot priekšamējās ekstremitātes, tas varēja lidot. bet man pieejama tikai lēkājamfunkcija. žuķ kakaja to. tad nu vienā brīdī, kamēr tas skelets atkal bija izjauktā veidā un pužļojās kopā, es pielaidu uguni galvaskausam un tā kā līme vēl nebija nožuvusi, tad tas tā smuki aizdegās. galvaskausam degot un sadegot pārējo kaulu kopālikšanās beidzās un palika istabas vidū tāda palielāka kaulu kaudze. pēc tam es kurināju krāsni un tās mutē kopā ar malciņu krāmēju arī tā skeleta kaulus. ar šitādiem sapņiem tak nedrīkst iet gulēt...

(ir doma)