vai ir kas tāds ko piedzīvot vēl vērts, kad esi kā tumsā? vai vērts peldēt, lai meklētu krastu, pat nezinot virzienu kā uz dullo mesties. ai, ko vairs, man nelabas aizdomas, ka drīz šī fucking pasaule mani miskastē izmetīs. es uz sabrukšanas robežas, dzīve bez jēgas un prieka. bez sapņiem un cerībām, bez mirklīgas laimes un sajūtas, ka kādam Tevi vajag. vien asaras un dvēseles mokas par aizgājušu prieku, tukšums un ilgas, kam piepildīties nav lemts.