kas tik te nenotiek - Ideālais tuseņš lauku sātā

Pēc raita taktikas, neko neiztērējot, gūt maksimālu efektu. Aizeju - mani cienā ar šņabi un alu, patiesībā, ar ko vien vēlos. Tiesa gan, kad kāds ļoti draudzīgs alkoholiskais sapņu biedrs mani vedina paņemt glāzīti, garām paskrien Adresāts ar tekstu uz lūpām: "kamōn, ko tu dari, ņem taču savu alus balonu (apm. neesi stulbs - šņabis padarīs tevi pretīgu)", nu tā es nolieku glāzīti malā. Tusiņā dominē klaut kādi sīkie, kas ārdās pie "Scotty doesn`t know", kāds eksemplārs ieveļas pa durvīm jau pielicies (viens no ideālā rautā modeļiem - kāds vārtās pa grīdu, par kuru var pasmieties) un paliek guļot pie sliekšņa uz grīdas (nu jā, var jau tusēt arī tur, kāpēc, ne). Labu laiciņu meklēju kolektīvo rasolu, taču beigu beigās atradu tikai izēstas bļodas, saticis Raiti, jautāju par ēdamo, šis apgalvo, ka savu līdzpaņemto roslolu jau apēdis (yeah, right - līdzpaņemto). Ik pa brīdim izeju laukā no aktivitāšu epicentra, un pasaku kādam nevainīgam sapņu fona tēlam "īsta trakomāja" un padomāju cik vecmodīgs izklausos. Izrādās sīkie ātri piedzeras un nolūzt, nu, pēc tam, protams, paliek tikai foršie cilvēki. Jā, un tad vēl jauks lauku veikaliņš, kur ir kāds advancēts atribūts no advancētajiem veikaliem - naudas iemaksas automāts, kas guļ starp gurķiem un pipariem, tāds maziņš, ka to pamana tikai acīgais. Kā secinu, tas izdod tikai piecīšus, (visnotaļ patīkams automāts). Kad nonāku pie pārdevēja - viņš zinot par jokaino automātu un arī to ka es esmu paņēmis piecīti no veikala budžeta, tāpēc liek man minēt mīklas un dzen visādus jokus par to, cik tad īsti varētu man maksāt tās trīs sasodītās paciņas.
Vēl kāda īpatnība, sapnī, ne tikai teksti un laika cipari mēdz biežāk izmainīties un seja būt ne tāda, kā šajā realitātē (kādi tik viepļi nav bijuši), bet arī nemēdz iestāties alkohola reibums.