Šodien Norwich šitāda migla (un ar katru brīdi paliek aizvien biezāka un necaurredzamāka!). Pagājušonākt bija drausmīgi. Un mēs braucām uz Stanstedu pēc Justa māsas. Plusā tam, ka bija tik briesmīga migla, ka neko nevarēja redzēt, neatkarīgi no tā, kādas gaismas ieslēgtas, atpakaļceļš vēl bija slēgts un mums bija jābrauc milzīgs loks apkārt Cambridge pa otru pusi, un beigās sanāca, ka ceļā pavadījām kādas 4 stundas kopsummā. Doma braucienam bija, ka Ievai nesen bija dzimšanas diena, mēs nopirkām party hats un tos drausmīgos pūšamos (kas skan līdzīgi kā tās hokeja svilpes), brīnumsvecītes, un gribējām viņai lidostā uztaisīt pārsteigumu. Viņa domāja, ka būs tikai Justs, bet mēs bijām trīs cilvēki. Lieki teikt, ka atpakaļceļš bija miglains un drūms - es uzsēdos virsū cepurēm, Ievai palika slikti, un viņa ceļa malā vēma, un bija vēl pāris gandrīz avārijas situācijas. Kad atgriezāmies pilsētā, bija kādi 2 naktī. Parasti centrs ir ritīgs party scene šādā laikā sestdienas naktī, bet dēļ miglas visur bija klusums, un ielas bija tukšas. Gaiss bija smags, un mēs nervozi ķiķinājām, ka atgādina "Silent Hill", un kuru katru brīdi nāks zombiji. Ap četriem no rīta, kad devāmies pa mājām, es jau biju mazliet iedzērusi ko stiprāku, tapēc, kad pēkšņi no miglas iznira 5 cilvēku silueti, es brēkdama skrēju uz mašīnu un cirtu durvis ciet, bļaujot - braucam!!! Kaut kā man tā "Silent Hill" tēma ļoti satrauca. Un pat mājās esot, palūkojos pa logu (man vēl tāda klusa suburban iela) uz tiem miglas vāliem, aizrāvu aizkarus ciet, un, drebinādamās, aizgāju gulēt.