| |
[Nov. 22nd, 2013|11:17 pm] |
Bet šeit, Manilā, man vienmēr lielveikalā ir bail, ka tas sabruks man virsū. Vienmēr. Ne jau ka es visu laiku lielveikalā trīcētu un drebētu, bet iedomājos par to vienmēr, kad iegadās kādu apmeklēt. Te jau ir Filipīnas, te tādas bailes ir pamatotas, te ir pierasts visu laiku no kaut kā drusku fonā baidīties un dažreiz bailēm spēji iznirstot virspusē un drīz atkal nogrimstot kaut kur aizskatuvē, vai dažreiz no visādām bailēm, piemēram, no zemestrīces, nespējot iemigt. Tas šeit - trakās dabas un vēl trakāko cilvēku trešajā pasaulē. Šeit kaut vai pēcvisutaifūnumātes (cilvēku) bezpreģels mani pārsteidz tikai mazliet, jo tiešām izgaismojies līdz šim nebijušos mērogos, un jūtos jau tik kompetenta vietējā, ka zinu, kurus politiķus un amatpersonas un par ko lamāt, ko arī daru.
Bet par Latviju gan gribas domāt, ka tā ir rāma un mierīga laimes zeme, kur nekas traks nenotiek un kur cilvēkiem allaž būs tā laime cepties un ņemties par niekiem un sīkumiem. |
|
|
| Comments: |
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/167039/38114) | | From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) pukis |
|---|
| Date: | November 22nd, 2013 - 08:55 pm |
|---|
| | | (Link) |
|
Nu bet ir jau arī rāma un mierīga laimes zeme. Tāpēc jau laikam mēs "iemiegam". Un kaut kā jau mūs jāpamodina. Nežēlīgi... | |
