kā gadījies, kā ne, bet es pavisam droši varēju atzīt savu atkarību no kolas. tad, īsi pirms lielā gavēņa, pirms lieldienām nosolījos to nedzert. sākumā tikai uz to gavēņa laiku, pēc tam it kā vispār.
nu es atkal esmu vietā, kas manī izraisīja šo kolas atkarību un aidā, šķiet, ka nu pēc vairāk kā trīs mēnešu atturības, mans vadzis lūzīs un viss tiks skalots kolas litriem!
bet vēl ne, vēl ne. vēl es turos.
šodien, pēc darba dienas, pavisam sagurušas dāmas sarunāja sev raidu uz tuvāko benzīntanku pēc saldējuma. te tāds, no saldējuma aparātiem, kad var likt visādas končas virsū vai šokolādes, vai visu ko grib. un tad nu aizdevāmies, un tavu skādi, saldējumaparāts beigts. beigu beigās nopirkām trīs saldējumus parastos, no kuriem tūdaļ apēsti būs visi.
uz šitās salas saaktivizējas kaut kādi junk un saldum un neveselīgas pārtikas gēni, viņi brēc un kliedz un prasa savas devas.