| Viņš ir tepat. |
[Sep. 11th, 2017|12:28 pm] |
Pēdējā laikā, es saku daudz paldies, pati sev un Dievam, par to, ka pirms diviem rudeņiem - man neiedeva Tevi, un arī pagaišruden vēl nē. Skatoties atpakaļ, saprotu, ka it nemaz nebiju gatava, vai esmu tagad..?
Ko nozīmē fiziski saplūst, ar to, ar ko šķiet sitas sirds unisonā? Kā ir caur brīvību kopā būt, kopradīt un vibrēt kopā ar zvaigžņu dzimšanas spēku? Kā ir.. palaist vaļā, lai dzīve atkal un atkal acu priekšā liktu..? Kā ir ticēt siltumam dziļumā, par spīti acīmredzamajam..? Kā ir sekot, attopoties jauna kalna, kājgalā..?
Kartsi, reizēm sāpīgi, īsti, sulīgi, spēcīgi un patiesi. DZIĻI. Viegli un gaisīgi. Ēteriski. Un vissvarīgākais, laikam no tā ir - Tev līdzās esot, es jūtos, Dievam tuvāk.. |
|
|
