|
Novembris 15., 2011
 | 15:09
Reizēm man šķiet, ka ar visu to, ka mans darbs ir ritīgs sūds un man riebjas, man vismaz ir superīgākā priekšniece pasaulē. Mums abām šonedēļ atvaļinājumi, un viņa tiko man feisbukā atsūtīja sajūsmas pilnu - jē, mums ir brīvdienas! Un viņa tāda ir vienmēr. Vienmēr par visu laimīga un priecīga. Reizēm pat liekas, ka uz narkotikām, bet ja nu atceraties, es stāstīju labu laiku atpakaļ, ka viņai ir artrīts un, ka patiesībā viņa visu laiku ir drausmīgās sāpēs un dzer ļoti, ļoti stipras zāles. Starp citu, vēl pagājušonedēļ viņa man iedeva pāris tabletes, jo es atkal sarāvu muguru darbā, ka nebiju spējīga pat no vietas izkustēties. Pēc personīgās pieredzes varu tagad teikt, ka puse no tās sajūsmas, ar kuru viņa verās uz pasauli sev apkārt, nāk no tām mazajām ripiņām, jo pēc kādas pusstundas, kad biju norijusi divas, es skraidīju apkārt, aizmirsusi par savām sāpēm un jutos pilnīgi piedzērusies un smaidīga. Bet tabletes vai ne tabletes, un īsta vai mākslīga tā sajūsma, viņa ir viens no satriecošākajiem un iedvesmojošākajiem cilvēkiem, kurus esmu satikusi.
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
