Latvijā strādāt (ko nejaukt ar darīt) radošu darbu nozīmē sevi iznīcināt!
līdz ar raksturīgo stilistiku man pie tam brutāli atņēmuši bez robežu klejošanu, kompozicionālo uztveri un vispār labprātīgo gribu gleznot. nemāku pat vairs izbaudīt svaigu gaisu un meža smaržu - pat vēl trakāk! sāku ienīst savu jūrmalu- savu otro mammīti :( visur tikai matemāstikās attiectiecības un sasodīto diegabikšu pelēkās dizaina idejas. nafig viņiem dizaineri, ja to var izdarīt programmētājs.

es gribu strādāt mazā kaut vai gaumīgu lampu veikaliņā :} šokolādes bodītē vai antikvariātā, kaut vai staigāt apkārt dārzeņa kostīmā- POF
vairāk jau pēc dārzeņa neizskatīšos kā tagad. vismaz būs laika dzīvot.

emm. nu domāšanu ar galīgi nav atņēmuši- tik daudz varu izdomāt, ka esmu neapmierināta un tam jādara letāls gals! MAN? khmm... divas domas. pārējais, ko es daru ir programma...