Trešdien plānojas mana pirmā intervija mūžā. Nē,ne man kāds ko jautās, bet es pati. Ak jel. Kad pagājušā nedēļā par to uzzināju, sāku panikot. Ko darīt, bet pats galvenais- kā darīt?! Pirmā doma- laikam jau jāsazvana darba vadītāja un jāuzprasa vai viņa varēs pārlasīt jautājumus un pateikt, ka tie nekam neder un vajag citādāk. Zvanu uz augstskolu un izrādās manai darba vadītājai ir atvaļinājums. Jā,tieši tagad ziemā. Nemaz nerunājot par to,ka ir semestra beigas. Ceru,ka viņa vismaz šobrīd atrodas slēpošanas trasē, pārnakšņo kalnu namiņā un no rītiem dzer kafiju, pie sevis nodomājot "Ejiet jūs visi dillēs studentiņi, man ir brīvdienas". Tās vismaz būtu vērtīgas brīvdienas tad. Un visam pa virsu vēl augstskolas lietvede telefonā apjukusi jautā- "Jums saistībā ar bakalauru,ja?" uz ko atbildu "Nē, man gada projekta sakarā, intervijas jautājumi jāpārbauda..." uz ko pēc nelielas klusuma pauzes es saņēmu atbildi "Ā,gada projekts? Nu bet jums vēl nav kur steigties..." Jo kāpēc gan lai studenti sāktu kaut ko laicīgi, vai ne?

Šodien pirmo reizi turēju rokās diktofonu. Rīt dabūšu baterijas un veikšu pilot-interviju ar Andreju. Nosaukums: "Nesmejies, bet atbildi uz jautājumu, tikai tuvāk tam verķim".