multisulinj - tāda brīvdiena šodiena

ir tik jauki atrasties mājās. sēžu pie rakstāmgalda un caur lielo logu un lodžijas logiem redzu āru, kur ir tik burvelīga saules gaisma, bāli zilas debesis un maigi apgaismoti koki, daudz smalku zaru. ir rīts, un esmu pamodusies jau kopš astoņiem, paspēju jau palasīt grāmatu, padejot un pabrokastot. tagad ļoti skaļi klausos mūziku un šķirstu vēstures grāmatu, ko atradu uz galda. bet kaķis saspicētām ausīm sēž un blenž uz manis, izskatoties pēc maza, mīļa sātaniņa.
visdrīzāk, šodien nekur neiziešu.

vakar apsveicu manu Karīnu dzimšanas dienā, piezvanīju un norunājām stundu. iedevu vēl kaķim iemurrāt klausulē, un viņa teica, ka izklausās pēc traktora.

ir vienkārši tik smieklīgi. Vilcēnam laikam ir kaut kāds radars, ar kā palīdzību viņš saož ''oooo, Edīte nav Rīgā, tad jau jāuzzvana viņai un jāsauc balllēties!''. tas jau sāk kļūt traģikomiski, jo vienmēr, VIENMĒR tas notiek, kad atrodos šeit, un katru reizi noteikti izklausās tā, ka vēlētos atkratīties no viņa, Rutas u.c. kompānijas un vienīgais iemesls būtu atrašanās ne Rīgā. un šoreiz tā pat bija trešdiena, kad biju pārliecināta, ka liks taču visi mani nedēļas vidū mierā, bet kas tev deva!