tagad, kad vienīgais, ko es varu izspļaut pār lūpām, satiekot vairākus gadus neredzētus tagadējos padsmitniekus, ir, oi, es tevi atceros tikai šitik lielu, ar rokām norādot, vidēji līdz savam viduklim, es sajūtos tiešām tā kā veca vairāk kā jauna.
jo tā taču sen atpakaļ teica par mani visādas tantes un onkuļi.