| kalevalas sīkvels: Nākotne |
[May. 28th, 2010|09:16 am] |
Pārpeldēju Somu jūras līci, bēgdams no kā neuzvarēta ziemeļpusē. Bija vasaras nakts tumsa un siltums, piekraste pilna mangrovju audzēm un saliņām, iespējams, arī aligatoriem, kas biedēja gandrīz vairāk kā aiz manis palikušais. Izlīdu (lai atpūstos?) vien uz kādas lielākas salas, kur ganījās govis, trīsdesmitgadīgas, taču ļoti vecas sievietes uzraudzītas. No rīta biju jau jūrai pāri, sajūsmināts par ļoti saprātīgo un ērto pārvietošanās veidu, tikai līdz tam Somu līča otrā pusē jau atradās Igaunija, uz kuru no Latvijas citiem likās diezgan bezjēdzīgi peldēt ērtās prāmju satiksmes dēļ. Avīzes un politiķu runas bija pilnas ar it kā nejēdzīgās prakses naidīgiem noliegumiem. Man tie likās pilnīgi neizprotami, jo divās-divarpus stundās (izmantojot pareizo straumi, protams) varēju būt jau tur, otrā pusē, vien jāuzmanās no glupajiem kuģiem reidā. Saulainā dienā arī aizpeldēju, pa ceļam nozaudēdams sainīti ar drēbēm un āboliem (pirms tam daļēji nopelnītiem, daļēji nočieptiem pēc nelielas palīdzēšanas ostas krāvējiem), tāpēc kautrīgi lūdzu palīdzību rožu dārzā strādājošai kundzei, kas, ak, prieki!, izrādās, ir Ome. Šķiet, tālāk jau bija iesaistīta kafija ar smalkmaizītēm. |
|
|
