bettyboob -

Naktī dzērām vīnu un dejojām veclaicīgajā koka villā ar šķībo tornīti un mežģīņu terasēm. Apkārt bija tumsa, kalni, kalnos - šakāļi.

Dienā bijām klinšu pilsētas drupās netālu no Gori ciema, kur dzimis Staļins. Ēdām hinkaļus kabakā, kurā bija stipri jūtama nāves klātbūtne, jo uz sienām bija sakarināti vairāki beigti lāči, ērgļi, lūši un stirnas. Vēl tur bija lampas korsešu formā. Mēs ar Lauru nofotografējāmies dubultportretam pie izbāztas divgalvu stirnas. Stūrī kāds onka laida vaļā gruzīnu romances, un mēs, iedzērušas aperatīvu, teicām, ka būs dejas. Vārna un Gio mums neļāva dejot tūlīt pat, un mēs piekritām to atlikt uz vakaru.

Pēc karaliskajām vakariņām Gio mūs veda rādīt vīna pagrabu, un mēs uzzinājām šo to no Kaukāza likumiem. Čača - eto dļa mužčin - teica Gio, un cienāja mūs ar vīnu un augļu šņabi. Vīns te ir ļoti labs, es pat teiktu, labvēlīgs. Kad to dzer, uzreiz kļūsti umnij i krasivij ženščina.

Tad mēs dejojām un dejojām (ļoti labi dejojās, kad skatās glīti gruzīnu jaunēkļi). Gio mums rādīja gruzīnu dejas un stāstīja - snačalo ženščina sebja oceņivajet kak zoloto, a patom načinajetsa vot takoi vot razvrat.

Žēl tikai, ka Karamans - šejienes karalis - jau piekto dienu kā staigā turēdamies pie sienām, un tas paskaidro, kāpēc jauns vīns ir ne tikai inreresants, bet arī bīstams.

Šodien uz Tbilisi.