31.05.09.
« previous entry | next entry »
Jun. 11th, 2009 | 06:32 am
Todien es biju tikai vienkāršs pasažieris vilcienā. Braucu uz mājām, lasīju avīzi, vēroju kā paskrien viena ainava aiz otras. Un te piepeši kāda meitene apsēdās man pretī.
Dzirksteles viņas acīs.
Pati māte dzīvība. Gaja.
Kā ainavas aiz vilciena loga, man gar acīm paskrēja vīzijas par viņu.
Meitene, kas šūpojās Saules šūpolēs. Viņa šūpojās kopā ar jaunu teologu un meditācijas vadītāju. Pārsprieda, kādas ir būtiskas un nebūtiskas sarunu tēmas.
Meitene, kura pēc žāvēšanās pirtī skrēja uz kurkuļu dīķi un tur skaitīja zvaigznes.
Meitene, kas gauži raud manā vannā, kamēr skan „Blur” dziesma „Good song”.
Meitene, kuras bruņinieks biju, kad vizināju princesi uz sava „baltā zirga” – velosipēda.
Skaistums nes mieru.
Un tagad vīzija ir realitāte.
Es daru to, ko jūtu. Es jūtu viņu. Kustos viņas ķermeņa dejas ritmā. Nedomāju uz priekšu. Neceru. Ļauju, lai pasaules kustības mani ieaijā savā mierā.
Viss plūst un mainās. Jāļaujas straumei.
Bet kāpēc man tik ļoti gribas apstāties un piekļauties viņas krastam?
Dzirksteles viņas acīs.
Pati māte dzīvība. Gaja.
Kā ainavas aiz vilciena loga, man gar acīm paskrēja vīzijas par viņu.
Meitene, kas šūpojās Saules šūpolēs. Viņa šūpojās kopā ar jaunu teologu un meditācijas vadītāju. Pārsprieda, kādas ir būtiskas un nebūtiskas sarunu tēmas.
Meitene, kura pēc žāvēšanās pirtī skrēja uz kurkuļu dīķi un tur skaitīja zvaigznes.
Meitene, kas gauži raud manā vannā, kamēr skan „Blur” dziesma „Good song”.
Meitene, kuras bruņinieks biju, kad vizināju princesi uz sava „baltā zirga” – velosipēda.
Skaistums nes mieru.
Un tagad vīzija ir realitāte.
Es daru to, ko jūtu. Es jūtu viņu. Kustos viņas ķermeņa dejas ritmā. Nedomāju uz priekšu. Neceru. Ļauju, lai pasaules kustības mani ieaijā savā mierā.
Viss plūst un mainās. Jāļaujas straumei.
Bet kāpēc man tik ļoti gribas apstāties un piekļauties viņas krastam?