Norit tāds nepārtraukts flashbacks. Nepārtraukti zib atmiņas, dievīgas atmiņas. Pirksti sāk drukāt instant messaging logā, bet tad sastingst virs klaviatūras, vēl pēc kāda brīža viss tiek iezīmēts un nodzēsts. Sāp acis un vēl aizvien nevaru saprast, vai ir auksts, vai esmu slims.
Naktī ieslēdzu telefonu, neatbildēti zvani, kaut kādi nezināmi numuri. Īsziņas.
Vēl aizvien īsti nesaprotu.
Un šie vārdi jau ir paspējuši pazaudēt tajos ieliktās emocijas.