bang bang bang bang bang

« previous entry | next entry »
Feb. 13th, 2011 | 12:07 am

dažkārt kļūst tik ļoti vienalga
ka pilnīgi tādēļ mirkļa iespaidā varētu sadarīt visādas muļķības
lai gan vispār pilnīgi nav skaidrs, kā ir pareizi darīt, dzīvot, kā vajag
kaut kādas zīmes arī nebeidz mani vajāt. vai es varbūt tikai uztveru to kā zīmes - man viss jūk, viss ir sajucis, pati esmu vēl šajā sajukumā sajukusi. jau mēnešiem ilgi (vispār jau šķiet, ka tā ir gadiem)
laikam gribās, lai vienkārši ienāk pa durvīm kāds, kurš nokārto manu dzīvi. un tad es tiktu iemesta mierā un laimes sajūtā kā silta vasaras lietus pielijušā pļavā, kur katra atmosfēras daļiņa būtu piesūkusies ar mieru, un es būtu nebeidzami laimīga. kaut uz brīdi. nebeidzami laimīga uz brīdi (nebeidzamu brīdi)

(un šķiet, ka neesmu vienīgā, kurai kļūst tik ļoti vienalga
arī tādēļ vien par spīti varētu sadarīt muļķībasmuļķībasmuļķības)

Link | Leave a comment | Add to Memories


Comments {0}