11 September 2006 @ 08:23 pm
 
nelīdzēja definīcijas konkretizēšana. vienalga ir šaubas. vienalga nespēju izdarīt, izteikt daudz ko no tā ko vēlētos. šis vārds.... "nenopietns...manā uztverē tas ir kā joks, kā absurds, un nespēju izprast citādāk... un tracina, ka šādas šaubas izzūd mirkļos, kad tās vajadzētu izteikt, kad ir iespēja to izdarīt un kad esmu saņēmusi pirms tam visu savu drosmi, lai to izdarītu. tajos mirkļos, es atkal ļaujos ilūzijai, ka viss ir skaisti, ka viss būs kārtībā...un ka tā "otra"...ka viņa nav tik mīļa un tuva kā es...
lai gan...ja uztveram to kā spēli, šiem noteikumiem piekritu, un par tiem tiku brīdināta jau pašā sākumā...tikai...ai! ja/kā varētu tos izmainīt...