Nu es esmu straujas dabas, bieži rīkojos spontāni, emocionāli un intuitīvi. Cilvēki man apkārt arī sagadās tādi - līdzvērtīgi un vēl trakāki: vakar man bija jauns pavērsiens manā iemīlēšanās karjerā. Ja atceramies, tad pēdējoreizi, kad mani kāds lūdza precēties, tas notika otrajā dienā pēc iepazīšanās. Toreiz man likās - tas ir ātri. Vakar mani aicināja pārcelties pie sevis dzīvot pirmās dejas laikā! Uz Holandi! Un tas likās tik dabiski un pašsaprotami, nebūt ne pārsteidzoši - šis aicinājums - ir cilvēki, ar kuriem ir sajūta, ka nav jāiepazīstas, jo jūs jau sen esat pazīstami un visu viens par otru zināt. Un - lai to padarītu pat nopietnāku - tas tika atkārtots vēlāk vakara gaitā.
Tiktāl' viss forši...bet tā kā mēs aizmirsām iepazīties pat tik elementārā līmenī, kā noskaidrot vārdu, un diez vai es iespringšu uz personas meklēšanu, tad visticamāk - dzīvesvietas maiņa man pagaidām nespīd. Un vispār - man tīri labi patīk Vecrīga. :D
Un šorīt es to visu ar lielu sajūsmu stāstīju vecākiem pie brokastgalda. Es sen neesmu tā starojusi kā pēdējās nedēļas laikā. Mana dzīve ir sapnis, un tā kļūst labāka ar katru dienu!
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}