Un tā mēs visi nomirstam. Dažs ātrāk, dažs vēlāk, dažs vairākkārt. Un visvairāk bail no nāves ir tieši jaunajiem. Tāpēc tik izsmisīgi visu laiku mēģinām radīt paliekošas uzvaras. Varbūt būtu jācenšas nomirt. Un tad kā rēgam vērot pārējo centienus celt pieminekļus. Un cerēt, ka vēl kāds izvēlēsies nomirt. Jo pat rēgus piemeklē vientulība. Un nevajag rēgus uztvert par vienpašiem. Viņi ir tikai migla. Viņi ir daļa no lietus, siltuma un nakts. Rēgs, kas izvēlējies nomirt, to izdarījis, lai būtu daļa no. Nevis lai nošķirtos.
|