stranger to you

Bet, patiesībā, tāpat ir vienalga.

Jau divas dienas sēžu pie vienas rindiņas word failiņā un mēģinu apaudzēt ar dziļo, sirdi plosošo domu, ko vēlak ekranizētu Spīlbergs un kas ieietu vēsturē ar savu naivo, bērnišķo banalitāti, kas iegūta pēc traumas, kad tēvs neļava pirkt zemeņu saldējumu, jo plombīra bija lētāks, kamēr visiem citiem bērniem katru dienu bira pāri zemeņu lietus.


"Konkrēti dīvaini. Domā, ko gribi, tāpat nekādas jēgas."