Nozagtās · sarunas

viss. apnicis. izbesījis. ja nebūs progresa - atlūgums un lai viņš iet nah** ar visu savu uzņēmumu. no rīta braucot uz darbu pēc trešā telefona zvana sāku raudāt. es nespēju. es šobrīd vadu 4,5 projektus, kamēr dažs labs ir pilnīgi pieslēdzies vienam pašam un pie tā paša viņam ir 3 palīgi. besī. i. mani saprot. vēl 2 dienas. tikai 2 dienas. un tad redzēs - progress vai bezdarbnieku pabalsts uz 3 mēnešiem.

vakar vai aizvakar braucot mājās klausījos kā viens vīrietis stāsta draugam par savu pirmdzimto - par grūtniecības laika problēmām, par to, ka bērniņš gandrīz neizdzīvoja - elpoja caur sistēmu, pirmajās dzīves dienās piedzīvoja 2 asins pārliešanas. toties tagad viņam ir 6 mēneši. un ja jūs būtu dzirdējuši lepnumu viņa balsī - viņš teica, ka nav nekā foršāka par bērnu - tās emocijas un pieredze ir kas fascinējošs un neaizvietojams. es gandrīz apraudājos no tā, cik skaisti tas izklausījās. reti nākas dzirdēt, kā vīrieši ar lepnumu stāsta par saviem bērniem. tagad prieks pārņēma atceroties :)

tagad, ja vien tramvajā ir vieta, kur apsēsties, ceļā uz un no darba es tamborēju. mājup braucot tas ir svētīgi, jo tad es nebļauju uz savējiem, jo esmu nogurusi. tā pusstunda ļauj atslēgties.

gribu satikt i. rīt nesanāks, jo man jābūt darbā.
vislabākais veids, kā ātri aizmigt, ir kokteilis pirms miega.