no ledus gabala, kas zem kājām zūd uz otru garausis einārs lec, bet krastā tautisku prievīti pie nošķelta bērza stumbra piesiets aigars grašus četriem aliņiem no draugu kopas spiež. tur nedaudz atstatu uz kreiso pusi, kautrīgs kā jaunkundze precinieku gaidās ar nosarkušu vaigu jānis cerību pilnām acīm lūkojas uz saules spožo vaigu, ko aizsegt kārlis ar durvīm degošām steidz. bij smilšu kastē plūkšanās par smilšu kūku atkal, tik smuka, kārdinoš cepta tā, ko izdzīs pirmo vai pirmais būs? vai labāk draugu 50 un 1 vai miljons lašu? aiziet izrādē jau otrais zvans šķindēt sāk! biļetes pirmajā rindā jau izpirktas, vēl parters, balkons otrais brīvs stājies rindā aiz zilo asins kāro pūļiem. |