Heee, pirmo reizi pēc tam kad esmu palikusi viena man gribas, lai šovakar kāds mājās sagaida un var ieritināties, dzert tēju un pļāpāt par šo un to.. kareivīgais noskaņojums kaut kā pārvērties par mīlīgi pūkaino:) rudens tuvojas.
Nu maas, kaapeec ir jaasabojaa visa noskanja??? brr. es esmu NELAIMIIGA par to, ka man tur jaabuut. un nevis kaa pirms gadiem 2, kad shaadaa laikaa un sajuutaa es vareeju mieriigi aizbraukt maa, iekurt kamiinu, panjemt glaazi viskija un mieriigi paluukoties ugunii. tagad es vareetu pat bez kamiina un viskija:), ka tikai buutu maa...