Dārziņš - kā ir?

... un nu es saprotu, kas tās par durvīm. Tās ir zārka durvis - mana zārka. Ne jau zārka - sarkofāga. Es atrodos milzīgā kapličā, miris, un viņi atnākuši pateikt man pēdējās ardievas. Tas ir ļoti laipni no viņu puses. Viņiem nebūtu vajadzējis to darīt. Es jūtos pateicīgs. Nu Kriss rāda man, lai es atveru kapličas stikla durvis. Redzu, ka viņš grib aprunāties ar mani. Varbūt viņš grib, lai es viņam pastāstu, kas ir nāve. Es labprāt vēlos to darīt, pastāstīt viņam. Viņš bija tik labs, ka atnāca un māja man, un es teikšu viņam, ka šeit nemaz nav tik ļauni. Tikai vientuļi. Es pastiepju roku un grasos atgrūst durvis vaļā, bet kāds durvju ēnā ieslēpies tumšs stāvs rāda, lai neskaros tam klāt. Viens vienīgs pirksts, pacelts pie lūpām, kuras es nevaru saskatīt. Mirušajiem nav ļauts runāt. ... fragments Roberts M. Pirsings "Dzens un motociklu tehniskās apkopes māksla"