es te saguris šodien nolēmu desmitos iet gulēt, lai rīt atkal septiņos varētu celties.
un kas notiek, tieši pusstundu pēc desmitiem visi sāk zvanīt un dzirdu bļaustīšanos ārā.
zvanus veiksmīgi ignorēju, līdz saprotu, ka tomēr kaut kas NOTIEK.
izrādās, - ārā TĀDA ziemeļblāzma, ka ārprāts. uztriecu bikses uz pidžammas un skrēju laukā.
tur zaļa ziemeļblāzma grieza valsi ar rozā blāzmu, aizgriežoties te aiz mākoņiem, te padarot visu padebesi zaļu, zaļu.
es jums saku, kad redzi to brīnumu, tad aizsitas elpa un gribas, lai kāds blakus redz un klusē. gribas pasūtīt, lai uz mirkli izslēdz visus city lightus un viss, kas dod gaismu, ir tas brīnums debesīs.
es esmu sakustināta, aizkustināta un sajūsmināta par to krāšņumu nudien.
un es par visām varītēm ceru, ka nākamnedēļas viesošanās grenlandē dāvinās un dāvinās krāsiņas un gaismiņas un piepildījumus vienu pēc otra.