Iebīdīju postu par lāci un aizmirsu pasūkstīties par nejaukajiem klientiem darbā.

Šodien viss līdz rīklei, bet tas jau tāds standartgarastāvoklis šajā trakajā laikā.
Nu, lūk - zvana potenciālā kliente. Es viņai lieku priekšā standartpiedāvājumu. Pa vidu jau iezīmējās, ka potenciālā kliente pieder pie "nejaucenēm", bet uz pirmo sajūtu uzliku "varbūt izlikās", bet vēlāk, kad teicu, ka kont. piegādās apmēram divu ned. laikā (parasti gan piegādā nedēļas laikā, bet uz tālākām vietām, kas nav tepat apkārt mēdzu teikt divas nedēļas, ierēķinot iespējamo transporta trūkumu/aizņemtību un iespējamo kont. kravas aizkavēšanos). Nu, un šī kliente izsper: "Tik ilgi jāgaida? Nu, 21. gadsimtā jau vajadzētu ātrāk kustēties." Man jau iekšā: "rrrr...rrr..", bet no nelielā šociņa par tādu komentāru no cilvēka, kas it kā vēlas kļūt par klientu...neko neteicu. Tad šī turpina: "Kāpēc tik ilgi? Vai tad Jums tik liels pieprasījums?" Es: "Jā, mums ir liels pieprasījums." Kas tā arī ir. Nu, neko, tad pēkšņi kliente kļuva biagi pieklājīga un teica, ka tad jau gaidīšot konteineri un līgumu.
Gād. Es nekad neko tādu neatļaujos teikt, ja vien mani jau nav noveduši līdz baltām pelītēm.
Ludzas filiālē par releju mašīnai pieprasīja vairāk kā 700 latu. Un visi brīnās par tarifiem. Apdrošināšana vien maksā gandrīz tūkstoti par pusgadu.
Vispār, kur pasaule "katjitsja".