Vakardien par brīvu ([atbalss] .. par brīvu .. par brīvu) biju ekskursijā stūra mājas pagrabos. Tikko biju iegājis bezmaksas daļā, kad pienāca viena no gidēm un prasīja
- Jūs runājat latviski?
- Jā!
- Jums ir stunda, pusotra laika?
- Hmmm.. jā..
- Te cilvēki netika uz ekskursiju un atstāja biļetes. Jūs gribētu tagad apmeklēt ekskursiju pa pagrabiem?
- Jā, bet cik tas maksās?
- Necik! Biļešu īpašnieki teica, lai tās vienkārši kādam uzdāvinām.

Reizēm gadās būt īstajā vietā īstajā laikā.

No otras puses gids bija pilnīgs Kreipāns - visu zināja, visu gribēja izstāstīt, bet tā arī neko no stāstītā nepabeidza, jo bija sācis stāstīt jau par kaut ko citu un visu laiku runāja kaut kādās mīklās un referencēs uz kaut ko, ko laikam jau pieņēma, ka visi arī tāpat zina. Es tā arī no tā trīs minūšu stāstījuma nesapratu, kāds sakars Liepājas kapiem ar čekas arhīvu. Tur tie dokumenti bija aprakti vai nebija, un ja bija, tad vai tā bija vienīgā vieta? Un tā gandrīz par visu.