izrāvums no Žanetes Vegneres raksta "Hobitu zeme" Latvju tekstu rudens izdevumā: "Varbūt mēs vienkārši esam izteikti konservatīva tauta? Hobitu apdzīvotā Šīra ir ultratradicionālas status quo vides prototips ar visiem tai piederošajiem atribūtiem. Tolkīns raksta, ka hobitu sabiedrība nemainās gadu simteņiem, pieturoties pie sensenām tradīcijām. Simboliski hobitiem nepatīk pārstumdīt un mainīt mēbeles, pat ja tās ir tūkstoš gadu vecas. Hobiti ir atslēgti no globālās pasaules, jo reti kurš interesējas par to, kas notiek aiz Šīras robežām. Viņi nemīl svešiniekus, jo tie ar savu klātbūtni apdraud "miera ostas" idilli. Šīrā nav attīstītas rūpniecības un pastāv tikai sīkamatniecība. Hobitus neinteresē tehnoloģijas, jaunas idejas un progress. Vidusmēra pilsoņa sapnis nesniedzas tālāk par lepnu puķu dārzu vai varenu dārzeņu dobi. Mazām, noslēgtām sabiedrībām ir mazu sabiedrību problēmas. Pirmkārt, izteikta nosliece uz viduvējo un viduvējībām. Pārāk spilgtas personības vai citādi domājošie nav vēlami, jo apdraud esošo sistēmu. Izcilība ir bīstama, jo norāda, cik tā ir reta. Bieži tiek piekopta pašcenzūra, jo mazā sabiedrībā viens otru pazīst un nevar zināt, kurā brīdī kam ar ko būs jāsastrādājas. Diskusiju kultūra nevar attīstīties, jo tās dalībnieki teikto uztver personīgi un viens uz otru nemitīgi apvainojas. Ne valstij, ne indivīdam neveidojas veselīga attieksme pret kritiku, par paškritiku un pašanalīzi nemaz nerunājot. Tā vietā, lai paraktu dīķi dziļāku, tiek kults sastāvējies ūdens ar nosmakušu zivju līķiem."
|