ne tikai tā. -

vispār šai nedēļas nogalei bija jābūt tik dīvainu sajūtu pilnai, jo vecāki nebija mājās, un šo dīvainību es visu skolas laiku netiku pieredzējusi... bet kaut kā nesanāca. 5dien saradās daži vīrieškārtas ciemiņi un spēlēja visu laiku pokeru, līdz es vienkārši aizgāju gulēt. 6dien vienkārši neviens neko negribēja/nevarēja darīt un nespēlēja ar manu spēles, nācās skatīties O-kartes skatuvi. Un šodien - kad ārā tik skaists bija - neviens negribēja/nevarēja ar mani cept gaļiņas. Un vēl nācās braukt uz Rīgu un tagad jāsaprot, ka rīt ir darba diena, ahhhgr.
Pfff. Tā nu es tagad, uzmetusi lūpu un dusmojoties uz nedēļas nogali, plānoju doties pie miera, jo mainīt jau tāpat neko nevar. var mēģināt tikai izgulēties, lai arī - hāh, velti pat cerēt.