|
[Jan. 31st, 2005|11:08 pm] |
Annai, šķiet, bik problēmas ar klasesbiedrenēm. Nevarētu teikt, ka tas pārsteidz, tomēr gribētos, lai viņai tas pokemonvecums mazāk sāpīgs, kā man bija. Bet nevaru jau es viņas vietā dzīvot, saprotu. Un zinu arī, ka viņa ir daudz pašapzinīgāka par mani tajā vecumā. Vienīgā bēda, ka nesmuka esot;)) |
|
|
Comments: |
Oj! Bet vai pati sev tajā vecumā patiki? ;-)
Man tā nepatikšana nāca bik vēlāk. Tomēr pat tagad, skatoties vecās bildes, jāatzīst, ka savos mazpadsmit biju bāla, briļļaina un slikti frizēta dāmīte. Toties manējā ir smuka kā velns:))
Viņa savu smukumu tagad neatzīs, tikai pēc gadiem ;-)
| From: | skuka |
Date: | February 1st, 2005 - 07:29 am |
---|
| | | (Link) |
|
Neko darīt, visiem ir sāpīgs. Labi vēl, ka nav puika, tiem attiecības kārtojas daudz cietsirdīgāk. Lai gan tas, protams, nenozīmē, ka meitenes ciestu mazāk. Bet labi, vismaz degunus nedauza... un tad tu, vecaaks, nesaproti, ko teikt: malacis, ka sadevi (vai mēģināji sadot - piemēram, 9.klases lamzakam, kurš ir divreiz lielāks) pretī vai skaidrot kaut ko par vārda spēku.
Es mēģināju par vārda spēku;) 1) man nepatīk, ja.. 2) kā tev patiktu, ja.. 3) Ja iepriekšējie nelīdz, tad izejam uz cīņu. Piemēram, man puikas sūta īsziņas nevis es viņiem:))
| From: | pepija |
Date: | February 2nd, 2005 - 11:01 am |
---|
| | | (Link) |
|
reiz radio dzirdēju stāstu par pusaudžu nesmukuma problēmu - tas cilvēkbērns tik ātri aug un mainās, ka nepaspēj pierast/samierināties ar vienu "es", kad jau atkal ir pastiepies, pamainījies vaibstos, atkal jāpierod pie cita "es". | |