Mamma pārnāca, kā allaž novilka kurpes, pavēra mans istabas durvis.
Es tikko no turienes biju aizgājusi, bet tāpat dzirdēju izsaucienu: "kas tur tā smird?"
Neatzinos, ka vīraks, vispār es nezinu kā viņa reaģētu uz pēkšņo atklājumu, ka es tos dedzinu, man liekas, ka viņa nekad nav pamanījusi (un es esmu nonākusi līdz brīdim, kad beidzot izdomāju, ka man vajag statīvu vīrakiem).

Šodien noķēpājos ar māliem. Fakts, ka viņi mērcējās (un te es saprotu, ka nav jēga stāstīt, jo tāpat neviens nesapratīs)...
Vēl tikai mēnesis un tikšu pie normāliem. Jes, jes!

Es meklēju plānotāju. Tādu lielu, ar lielu vietu katrai dienai. Maziņā man pietrūkst vietas visam, ko pierakstu. Pagaidām meklējumi nav vainagojušies panākumiem.
Pēc algas paskatīšos Jānī Rozē. Pēdējoreiz, kad tur biju, nopirku trīs grāmatas. Tas bija... hm. Sestdien.

Es laikam gribētu dzīvot seriālā, pff. Un, jā. Kādreiz es domāju, ka vienīgā skatos visādus seriālus, bet vai nu tas ir ļoti lipīgi, vai arī paslepus vairākums tā dara. Nu, ne jau tos meksikāņu.

Ā! Es atcerējos solījumu. Gaidu septembri. Makten. Kur var nopirkt ādas sloksnītes / strēmelītes? Dabīgas.



http://yy.lv/download.php?f=60863

Mūzika: Opeth -- April Ethereal.