Vēls rīts, Mežaparkā no atrakcijas-šautuves skan California blues, meža vidiņā man garām iet dzīves nogurdinātie ar ratiņos iesēdinātiem tiem, kam vēl tas viss priekšā. Liekas manas pūles nepūst dūmus kad garām ripo tāds pāris mēnešu vecs bērnelis, jo no četrām ģimenēm, kas pagāja man garām, pilnīgi visās vismaz viens no iesaistītajiem personāžiem to pats darīja bez liekiem pašpārmetumiem. Atpakaļceļā interesanti klausīties sarunu izrāvumus gan no dzīves nogurdinātajiem, gan tiem, kuriem vēl liekas, ka viņiem no tā visa izdosies izbēgt. Pēdējā pieturas punktā - bufetē Gauja - dabūju visa izbrauciena esenci, kad sieviete, kas gadus vairs neskaita, nāca pie manis palūgt cigareti, lai pēcāk vēl izprasītu nedaudz tabaciņas saviem dzīves līdzgājējiem un visi trīs, pagaidām vēl saskanīgā un priekpilnā garastāvoklī, pazuda pretējās mājas kāpņu telpā.
|