Cik sāpīgi skatīties uz tuvu cilvēku sāpēp, cenšoties palīdzēt & tajā pašā laikā sajusties bezspēcīgam...apzināties, ka palīdzēt neesmu spējīgs...
Un tā es skatos kā tie mocās - kā kaķēni, kas iebāzti lielā maisā slīkst ezerā, neapzinoties, kas ar viņiem notiek! Skumji...es skatos, kā tie mirst...
Klusi nopūšoties skatos kā tie sabeidz savu dzīvi un lēni neziņā mirst...