...tā varētu definēt šī rīta un pagajušās nakts sajūtu, kas noslogoja smadzeni līdz pat četriem rītā. Bez maz ar skaidrojošo vardnīcu un filozofijas rokasgramatu analizēju varda katra zilbi un visbeidzot lieku kopā, veidojot neskaitāmas variācijas par tēmu, kas man izsaka daudz ko, tai pat laikā neko. Tā, kā nekas variants mani šoreiz neinteresē, šķetinu visa veida litaratūru, lai iebrauktu, kas tas par putnu un ko tas ziemā ēd. Ja pielīdzinātu par putniem, tad tagad esmu nonākusi ne tikai pie n-tajam putnu sugām un to barības atšķirībām, bet pie spalvu izmantošanas piem bizutērijā.
Vardu sakot, lai iztulkotu pavisam precīzi visvisādu jēdzienu nozīmi, logiski izspirežot, atbilde sanāk pilnīgi otrāda nekā vajadzētu. Tas ir kā risināt saistīto pierakstu uzdevumu matemātikā, kur rezultats ir zināms, bet janorāda darbības gaita. Mēģinu visādi, bet rezultāts katru reizi ir cits un nekādi nespēju iebraukt, kā viens cilvēks vienu vārdu var interpretēt 101 dažādos veidos, bet ne tai vienajā veidā, kuru gaida kāds cits.
Liekas, ka no kādas sfēras idiotiem dažkārt var iemācīties daudz vairak par šīs pašas sfēras specialistu. Ja pieņem, ka es kā balta lapa griežos ar jautājumu pie idiota, tad idiots paskaidros, kā jau baltajai lapai pienākas (jo pats ir diezgan tuvu šim stāvoklim), savukārt otrais gadījums pat ir izslēdzis no savas apziņas tādu jēdzienu kā "balta lapa" un uzreizi ķersies nevis pie punkta A, bet pie punkta H, jo viss pārējais pirms tam ir tikai pupu mizas un vispār nav pieminēšanas vērts, nekas tik sarežģīts, lai balta lapa to pati izstudētu.
Atceroties dažas lekcijas, te arī varētu būt viens no robiem pasniegšanas metodē, kad pasniedzēji aizmirst, ka dažs labs students savam vārdam vēl nekabina klāt tadus saīsinājumus kā Mg.sc.soc u.c. hvz kādus burtu salikumus. Šai brīdī arī ir skaidrs, kāpēc pamatskolā pāris lietas nesapratu daudzus gadus līdz prātiņš pats to nesagremoja. Caurumi. Vieni vienīgi caurumi pašos pamatos, kad alfabētu sāk mācīt tikai no H.