aga -

Nov. 10th, 2008

09:55 am

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

Pa laikam, kaa piemeeram tagad, man ir gribeejies, lai man buutu vecmaaminja. Vai vecteetinjsh. Taads vieds, visu pienjemoshs un piedodoshs. Kaads, kuram ir been there done that perspektiiva, un kas ir pamaniijies otraa galaa tomeer iznaakt par labu un dziivu cilveeku.
Bet varbuut shitas ir tas punkts, kur es atradiishu Dievu. Ja reiz nav vecmaaminjas, var tachu liidzveertiigu autoritaati sev vienkaarshi izgudrot. Kaa miljoniem cilveeku to ir dariijushi pirms manis.
Maacos skumt. Vienmeer ir licies, ka skumshana ir ne shis, ne tas, cilveeki ar to nodarbojas aiz garlaiciibs un rakstura truukuma. Bet taa jushana jau nekur nepazuud aiz tam vien, ka es vinju neatziistu. Vinja sakompreseejas un saspiezhas; skalojas taadas shkjidrinaatas skumjas pa galvu un pa reizei atrod plaisas un tad tek un tek.

(1 comment | Leave a comment)

Comments:

From:[info]fanija
Date:November 10th, 2008 - 12:15 pm
(Link)
vēl var iemīlēt svešu vecmāmiņu vai vectētiņu:)
(Reply to this)